|
6. Maijs 2010|13:48 |
jā, uzvelk mani kalna galā ar trosīti, jo uzkāpt jau es pati nevaru, es uzreiz ievelku kalnu gaisu un sāka drausmīgi klepot, nu neko, saņemos, elpoju tālāk, tad pieceļos no krēsliņa, atstutējos uz spieķīša, lai pavērotu pasauli pie kājām, bet no augstuma sagriežas galviņa, slīdu, krītu, lidoju.
lidoju un priecājos, protams ;]]] |
|