|
23. Apr 2010|21:43 |
|
Ja par mani jautā, tad man liekas, ka pati negāju. Nu tā kā apakšā uzrakstīju- man bija tas gadījums, kad vienkārši ļāvos ceļam, lai viņš pats iet un rauj mani līdz. Un tad pēkšņi- BUM- un ieskrēju ceļabiedrā. Negaidīti. Un vispār man liekas, ka ceļš nav stulbs. Kad viņš sapratīs, ka vienai ejot Tev paliek pa grūtu vai apavi jau nodiluši un vajag paņemt opā, tad viņš visu nokārtos. Bet zini, dzirdu arī pretējo. Ka tas ceļš neko nekad nenokārto. kaut kā dīvaini, ka katram no mums nav kāds, kas soļo blakus. To es nespēju saprast. |
|