|
8. Mar 2010|20:11 |
sadalīta sirds. kā es gribu būt īsta, tīra latgaliete, bet nevaru būt īsta, tīra, mana māte aizgāja pie svešinieka, tūkstošiem asiņu sajaukušās un meklē mieru, mieru, mieru. bet nav tur miera. tikai slāpes piederēt un iederēties. žņaudzu omītes sarepējušos pirkstus savās rokās un mēģinu iesūkt viņas latgali sevī, man arī vajag mājas, saknes atraktas pa vējam, viss tāds. un latgales puiši, tādi vienkārši, labu, siltu sirdi – smaidu, skatos viņiem acīs un lūdzos, lai viņi saprot, bet viņi nesaprot, nevaru, nevaru viņus pieradināt pie savas sirds, tīrasiņu, tīrasiņu sirdi man vajag.
dziedu un raudu, raudu un dziedu |
|