|
8. Mar 2010|15:27 |
pēc kara latgalē bija "aģenti" – tādi padomju varas ļaudis, kas brauca pa mājām un lika visam piekrist. piekrist kolhozam, piekrist zemes, govju, zirgu, olu, gaļas atdošanai. omītes tēvam viņi lika parakstīt tādu piekrišanu, turot pie galvas ieroci.
reiz viņi devās uz kaupiņām, tas ir aiz vieniem kapiem. viena no meitām aizskrēja pie mežabrāļiem, viņai tur brālis bija, un noziņoja. mežabrāļi pie tiltiņa aģentus nošāva, sakrāva vezumā un iemeta vēršu ezeriņā – priežu sila vidū ir tāds ezeriņš, nu jau aizaudzis, bet kādreiz bērni tur peldējās. vacuks mēģināja pārbaudīt ezera dziļumu, sasienot divas bezgalgaras egles, bet tās abas pazuda ezeriņā, pret dibenu tā arī neatduroties.
pie tilžas "aģentus" izrūnīja. kā vēlāk viens no mežabrāļiem stāstīja omītei – "avuj, bōrbaļeņ, as kas tur ir, ar žiļeti pōrgrīž sieklynīkus i izspīž ūlys." |
|