|
3. Aug 2024|14:20 |
ja visās baznīcās sienas būtu noklātas ar vītošiem jāņu ziedu tepiķiem, mises laikā bērni varētu spēlēties savā stūrīti vai brīvi skradelēt un rāpelēties altārī, pēc sakramenta mēs ietu pāris kilometru garā svētceļojumā gar govīm, upi un caur pilsētu, un tad pagalmā dotu tikko ceptas rauga pankūkas un zupu, es ticētu viņu dievam.
laimes un saulrietu pilnas dienas.
(vakar saulrietā ezera vidū zem gājēju tiltiņa paslēpāmies niedrēs un mēģinājām biedēt gājējus, bet gāja latvieši un mūs pieķēra)
un naktīs, kad baznīcas zvani beidz zvanīt, tornī iededz disko bumbu, un vēl pārrobežā esot, atgriežoties no skaistāko saulrietu meklējumiem (ezers ir uzvarējis mēness torni un pieturu), redzam, kur meklēt mājas, un tās ir priecīgas, dejojošas mājas. |
|