|
9. Jan 2010|21:29 |
Cik saprotu, šo piederību viņi pamato ar vēsturiski etnogrāfiskajām tiesībām – nu, ka šo teritoriju sākotnēji apdzīvojusi tieši latviešu tautas etnosa pārstāvji, vismaz nospiedošā vairākumā, vismaz sākotnēji.
Jāzeps Jankevics raksta, ka Latvijai piederēja Būtiņģe, Palanga un Sventājas pagasts, jo tā ir neapstrīdama latviešu etnogrāfiskā teritorija gan 20. gs. sākumā, gan 19. gs., gan arī senāk.
Savukārt ziemeļu robeža ar Igauniju tika nosprausta pa bijušo Valkas un Valmieras apriņķu ziemeļu robežu, kuru savā laikā, ievērojot etniskos principus, biaj noteikusi Zviedrija. Tātad var spriest, ka vismaz etniskās robežas apriņķu formā bija krietni sena lieta.
Un jā, darbības vārdu ieguva tiešām lieto grāmatas autors, tieši tādā kontekstā. Ka Latvija ieguva no Lietuvas un otrādi. Un man viņš ļoti patīk, veids, kā viņš raksta – tādā drausmīgā iekšējā nacionālismā – aij, nu tas ir personiski. Nevaru viņam neticēt. Pat ja viņš lieto tik skaļus vārdus kā ieguva.
|
|