Baby sitting
Ir patīkami savā ziņā pavadīt laiku ar māsas 1,5 gadīgo bērnu.
Taču nezinu kā viņi to spēj paciest katru dienu.
Man nācās par viņu rūpēties nepilnas 2 dienas (kamēr māsa ar vīru bija Positivusā) un es jau jutos absolūti izsmelta no skraidīšanas viņam pakaļ.
Pie tam sapratu, ka rūpes par tik mazu bērnu sagādā reālu morālo piepūli.
Apziņa, ka jebkurā telpā viņš atradīs veidu kā sevi ievainot un tā būs tava nolaidības vaina, ja ar viņu kaut kas notiks.
Pie tam mana konstitūcija gandrīz sabrūk momentos, kad bērns pēkšņi atminas, ka viņam nav līdzās mamma, un sāk saukt pēc tās raudot ar vien žēlabāk pie jebkurām mierināšanas metodēm. Šādi tas notiek pamostoties no rīta, ik pēc 2,5h dienas laikā, un it sevišķi ejot gulēt vakarā - tad tu saproti, ka visa bērna pasaule rit tikai ap viņa māti un tu esi tikai ļoti lēts aizvietojums viņas klātbūtnei.
Taču ar laiku tas viss mainās, vajag tikai būt pacietīgam un spēt mazo audzināt.
Nez, bet lai to paveiktu pareizi un no viņa neizaugtu kaut kāds iedomīgs pimpis, vajadzētu patiešām visiem potenciālajiem vecākiem iziet kādus sagatavošanas kursus. Ja es pēkšņi iegūtu sev bērnu, visnotaļ nejustos uz doto brīdi gana zinoša, lai rūpētos par to.
Vai ir kādas skolas, kas māca kā kļūt par labu vecāku?
Un ja tādas ir, tad man liekas mana māte to visnotaļ neapmeklēja un ja apmeklēja, tad saņēma daudzos priekšmetos nesekmīgas atzīmes...
Aš slikti sametas iedomājoties, cik daudz noteikti pasaulē ir sūdīgu vecāku.
Vismaz gandarījums, ka mana māsa ar vīru vairāk vai mazāk zina, ko viņi dara un konstanti iegulda laiku, lai arī sevi izglītotu bērnu audzināšanā.
Taču nezinu kā viņi to spēj paciest katru dienu.
Man nācās par viņu rūpēties nepilnas 2 dienas (kamēr māsa ar vīru bija Positivusā) un es jau jutos absolūti izsmelta no skraidīšanas viņam pakaļ.
Pie tam sapratu, ka rūpes par tik mazu bērnu sagādā reālu morālo piepūli.
Apziņa, ka jebkurā telpā viņš atradīs veidu kā sevi ievainot un tā būs tava nolaidības vaina, ja ar viņu kaut kas notiks.
Pie tam mana konstitūcija gandrīz sabrūk momentos, kad bērns pēkšņi atminas, ka viņam nav līdzās mamma, un sāk saukt pēc tās raudot ar vien žēlabāk pie jebkurām mierināšanas metodēm. Šādi tas notiek pamostoties no rīta, ik pēc 2,5h dienas laikā, un it sevišķi ejot gulēt vakarā - tad tu saproti, ka visa bērna pasaule rit tikai ap viņa māti un tu esi tikai ļoti lēts aizvietojums viņas klātbūtnei.
Taču ar laiku tas viss mainās, vajag tikai būt pacietīgam un spēt mazo audzināt.
Nez, bet lai to paveiktu pareizi un no viņa neizaugtu kaut kāds iedomīgs pimpis, vajadzētu patiešām visiem potenciālajiem vecākiem iziet kādus sagatavošanas kursus. Ja es pēkšņi iegūtu sev bērnu, visnotaļ nejustos uz doto brīdi gana zinoša, lai rūpētos par to.
Vai ir kādas skolas, kas māca kā kļūt par labu vecāku?
Un ja tādas ir, tad man liekas mana māte to visnotaļ neapmeklēja un ja apmeklēja, tad saņēma daudzos priekšmetos nesekmīgas atzīmes...
Aš slikti sametas iedomājoties, cik daudz noteikti pasaulē ir sūdīgu vecāku.
Vismaz gandarījums, ka mana māsa ar vīru vairāk vai mazāk zina, ko viņi dara un konstanti iegulda laiku, lai arī sevi izglītotu bērnu audzināšanā.