Paslēpes ar sauli
Diena sākās tik teiksmaini ar miglu, kas izklīda vājos saules staros.
Apsēdos darbā pie sava datora, kas atrodas tieši blakus logam un izbaudīju kā saules mirdzums piepilda pasauli. Es vēlējos būt ārā un pastaigāties, lai izbaudītu pavasara garšu, kas tā knapi vien sajūtama šajā Aprīlī.
Taču, kad pienāca pusdienu laiks, bija debesīs sabiezējuši mākoņi un atkal tapa drūms. Brīžiem pat smidzināja un pūta tāds netverams un nepatīkams vējiņš, kurš lika man nodrebēt.
Pēc pastaigas pat ar prieku atgriezos ofisā, lai tik apsēstos pie sava galda, ka no jauna debesis pavērās un man tieši sejā iespīdēja apburoša saule.
Tas bija vienkārši neciešami!
Nācās pat ar dūrēm sist pret papīru kaudzēm, jo saule smējās par mani. Tā spēlējās ar manām alkām un slēpās kad biju ārā. Tas bija netaisnīgi, jo tās apspīdēta īsti pastrādāt ar vairs nevarēju.
Tagad skatos laukā pa logu un redzu drūmu debesjumu, kas paveras starp divām mājām. Laiks iet ārā un vairs negribas, jo tur izskatās drēgni un saule atkal ir pazudusi...
Gribu vasaru!
Apsēdos darbā pie sava datora, kas atrodas tieši blakus logam un izbaudīju kā saules mirdzums piepilda pasauli. Es vēlējos būt ārā un pastaigāties, lai izbaudītu pavasara garšu, kas tā knapi vien sajūtama šajā Aprīlī.
Taču, kad pienāca pusdienu laiks, bija debesīs sabiezējuši mākoņi un atkal tapa drūms. Brīžiem pat smidzināja un pūta tāds netverams un nepatīkams vējiņš, kurš lika man nodrebēt.
Pēc pastaigas pat ar prieku atgriezos ofisā, lai tik apsēstos pie sava galda, ka no jauna debesis pavērās un man tieši sejā iespīdēja apburoša saule.
Tas bija vienkārši neciešami!
Nācās pat ar dūrēm sist pret papīru kaudzēm, jo saule smējās par mani. Tā spēlējās ar manām alkām un slēpās kad biju ārā. Tas bija netaisnīgi, jo tās apspīdēta īsti pastrādāt ar vairs nevarēju.
Tagad skatos laukā pa logu un redzu drūmu debesjumu, kas paveras starp divām mājām. Laiks iet ārā un vairs negribas, jo tur izskatās drēgni un saule atkal ir pazudusi...
Gribu vasaru!