Vakar bija ļoti progresīva diena manuprāt:
- daudz padarīju darbā (piebeidzu visādus pretīgus darbus, ko biju marinējusi jau nedēļu)
- satikāmies ar daudz potenciālajiem spēlētājiem Zelta Galvaskausam, kā arī manuprāt sabalansējām puslīdz komandas
- ieguvu ciemata raganas lomu Robinam Hudam (tagad tik leģenda jāuzcepj)
- un noslēdzoties dienai kaut kā pat izkratīju savu sirdi (ko es reti daru tieši cilvēkam, kas radījis man vajadzību pēc sirds kratīšanas)
Bet visticamāk, tas viss ir ļoti mazvērtīgs salīdzinot ar manas mātes paveikto...
...viņa vakar kļuva par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju!
Doh. Kā gan es varētu sacensties savos nīkulīgajos panākumos ar ko tādu?
Labi, ka es nemaz negribu sacensties šajā jomā :D