Axa

Piektdienas vakarā beidzot tika sarīkots ilgi gaidītais meiteņu vakars.
Viss sākās ar maizīšu smērēšanu un kokteilīšu dzeršanu tērzējot par dzīvi.
Kokčiki pārvērtās kāršu dzeršanas spēlē un pudeles griezšanā.
Taču kā vakara nagla bija ieplānots gājiens uz homoseksuāli orientēto cilvēku klubu 'Purvs'.

Ļoti vēlējos apmeklēt kādu šāda veida iestādi, lai redzētu, kā tad tās lietas notiekas.
Savā prātā biju iedomājusies pievilcīgu iestādi ar pavedinošu dizainu un visādām paslēptām vietiņām, ko atklāt klejojot apkārt.
Deju zālē paredzēju atvērties un izdejoties bez jebkādiem ierobežojumiem, jo tak tur neviens neblenzīs un netaustīs tavu pakaļu.
Domāju, ka visapkārt būs eleganti, seksīgi un pievilcīgi cilvēki, vai vismaz tādi ar izteiktu stila izjūtu un kaut kādu intriģējošu raksturu.
Taču visas manas ilūzijas sabruka ienākot jau iekšā pa durvīm.

Aiz pirmām durvīm bija pagarš gaitenis, kura vidū bija tāda kā koka sētiņa un lete, kur ieejas samaksu 4Ls apmērā mums pieprasīja viens liels tēviņš ar alus vēderu, viņam blakus sēdoša vulgāra apvēlusies kundze un absolūti zombēta jauna meitenīte, kas varēja būt abu meita. Viņiem blakus aiz letes vēl sēdēja, ja nemaldos, bulterjers.
Sieviete mūs visas nopētīja un palūdza Silvai vecumu apliecinošu dokumentu, bet vīrs uzsvēra, ka jāatstāj pie viņa viss alkohols un narkotikas.
Atstājot savus mētelīšus pie kundzēm, Žanete, kas jau šajā iestādē bija iegriezusies reizi, mūs veda pa gaiteni uz priekšu. Pretīm mums nāca kāds ļoti atbaidošs vīrietis ar nezināmas izcelsmes augoni uz kreisā vaiga, bet gaitenis noveda tieši uz dīvaini apgaismotas telpas ar ļoti spēcīgi atbaidošu aromātu.
Uzreiz man neaizgāja, taču bijā nonākušas iestādes tualetē, kur bija ieturēts tāds haotisks mozaīku izlikts un celtniecības izolācijas putu izpūsts dizains, kas vedināja domas uz piejūras tropisku mežu, vismaz kāds tas varētu izskatīties, ja tu būtu sarijies sēklas un jau sāktu piezemēties no lidojuma. Izlietnē krāns bija liels augoņu pārklāts luņķis, no kura ūdeni varēja izdabūt spiežot ar kāju pie grīdas novietoto pumpi, bet stūrī bija norobežots nožēlojama paskata ūdens elements, kas piedeva konstanti neregulāru tekoša ūdens fonu.
Pirms tualetes pa kreisi nogriežoties, nonācām pie bāra, kur vajadzēja noiet gar sēdošiem un stāvošiem dažāda dzimuma, auguma, platuma un vecuma indivīdiem. Pie bāra bija pāris galdiņi ar krēsliem un vienā stūrī neliels krupjē galdiņš cilvēkiem, kas vēlas uzspēlēt kādu azartspēli. Aiz bāra letes bija visādi mirgojoši objekti, kā piemēram lēts auduma taurenis ar mirgojošām lampiņā apvilkām ap tā spārniem. Pāris iedobumos sienās bija izgleznotas zināmas ainas no Boris Vallejo darbiem, kā piemēram šī...

Tas bija vienīgais kaut cik estētiskais moments, ja acis nenovērsi no šiem gleznojumiem, tad pārējai iestādei nebija ne vainas.
Diemžēl tomēr nebijā atnākušas blenzt uz slavenu fantasy mākslinieku gleznu atdarinājumiem uz kluba bāra sienām.
Tālāk aiz bāra galdiņiem bija divas arkas, kurās bija iekārtas caurspīdīgas biezās gumijas stēmeles, kuras slēpa aiz sevis deju zāli.
Tieši turp mēs ar pilnu sparu devāmies, cerot izdejoties pie enerģiskas mūzikas.
Pašķirot vaļā gumijas aizskarus pirmais, kas satricināja bija neprātīgā cigarešu un disko dūmu smaka, kuru papildināja tādas nostāvējušās ūdens un piesvīdušu zeķu aromāta vēsmas.
Gar sienām un daļēji uz grieztiem kāds atkal bija izklaidējies ar izolācijas putām, no tām veidojot kaut kādu augu izkropļojumus. Griesti bija no spoguļiem, bet apgaismojs bija pilnīgi neizskaidrojams variējot ar neona gaismām, kas izcēļa fosforiscējošās grafiti porno ainas uz sienām, mirgojošām stroboskopiskām multi krāsu lampiņām.
Zāles vidū bija divas kolonnas starp kurām neliels pacēlums, bet tālākajā kreisajā stūrī bija paaugstinājums ar iespiestu skatuvīti ne lielāku par 1x1m, kuras vidū bija stabs.
Iesperoties zālē, mūsu acu priekšā pavērās jau aina ar korpulentu meiteni džinsās, zilā t-kreklā un kepkā, kas centās izaicinoši grozīties pie stieņa mūzikas ritmos.
Bijā ieradušies amatieru striptīzdejotāju konkursa laikā, kas liekas patiesībā ir kāds regulāro apmeklētāju ilgstošais izklaides veids izrādīties savu čomu priekšā.
Tai brīdī dejojošās meitenes draugi zem skatuvītes viņu atbalstot kaut ko mīcījās, bet pārējie diezgan ignorēja notiekošo, iegrimuši paši savos deju vai maigošanās partneros, nepievēršot pat uzmanību, kad aktīvistei pazuda bikses un atklājās balti stringi.
Abi tuvākie stūri bija jau okupēti, no vienas puses ar pāris jauniešiem, kas acīmredzot arī sāka iesildīties, lai dotos pie stieņa, un no otras puses dīvāniņu bija aizņēmis kāds puisis kas centās ar savu mēli aizskart kādai meitenei mandeles un tajā pat laikā novilkt viņai krūšturi.
Attiecīgi palikām pa vidu starp abām arkām, kur piemetām uz beņķiem mantas. Es nejutos īpaši ērti novietojot savu somiņu šajā lokācijā, kur nemitīgi kāds staigāja no vienas arkas uz otru, tāpēc ar to rokās centos nedaudz pakustēties līdzās aktīvākajām meitenēm. Taču ar laiku pārītis no stūra dīvāniņa aizklejoja meklēt citu stūri un mēs iekārtojāmies somām drošākā vietā. Šeit arī varēja labāk novērot uz skatuves notiekošo, kur vakara gaitā liekas nonāca kādi 80% no deju zāles iemītniekiem (atskaitot mūs).
Divas reizes pie staba kāpa meiteņu dueti, kas brīžiem atkailinājās līdz apakšveļām un arī dažbrīd tās pazaudēja. Kādi trīs no pretendentiem uz titula iegūšanu, bija ļoti platiski geju puisīši, kas visnotaļ kustējās labāk par jebkuru meiteni, ko esmu redzējusi uz kluba dejuzāles, un rādot pirmklasīgu akrobātiku pie stieņa. Vienu puisīti negribēja laist lejā no skatuves, kamēr viņš neatklās kādu pikantā vietā iegūtu tetovējumu. Mēs to īsti tā nesaskatījām, taču paskaidrojums bija, ka tā esot Izraelas karte!
Interesi izraisīja arī dejotājs, kurš tika pieteikts kā pagājušā gada vicemiss, kas šoreiz uzstājas kā misters. Tā arī īsti pārliecinātas mēs nekļuvām, vai tas ir puisītis, kas bija iepriekš ģērbts kā meitenīte, vai tā ir meitenīte, kas tagad ir izoperējusies par puisīti - taču tas bija mazsvarīgi, jo viņš/viņa vismaz bija estētisks uz lielas daļas no kopējās faunas. Vēl dalībnieku vidū bija ļoti jauks puisītis augstpapēžu zābaciņos ar pliku presīti, garu melnu matu parūku un polsterētu krūšturīti.
Dīdžejs izrādījās resns vecis ar pliku pauri un dārdošu balsi, kurš uz skatuves uzkāpušās meitenītes iedvesmoja izģērbties ar daž ne dažādiem komentāriem krievu mēlē, kā piemēram: "Mi njehatim tebja, mi hatjim seksa. Dai nav seksa."
Renātei pēc riska pieņemšanas pudeles griezšanā it kā vajadzēja arī dejot pie staba, taču nevarēju pat iedomāties viņu kāpjot uz tās skatuves, kur visi tie nesaprotamās orientācijas cilvēki vārtījās pa tās grīdu un rīvēja savas nosvīdušās pakaļas gar to stabu.

Brīžiem arī mēs dejojām savā stūrītī, taču kopsummā mūzika bija atbaudoša un bieži vien ar krievisku novirzienu.
Arī pilnīgi atvērties nesanāca, pat ne tāpēc, ka konstanti nevarēja paelpot un koda acis no dūmiem, bet tāpēc ka gar visām pusēm slapstījās dīvaini tēviņi un atbaidošas meitenes.
Vienā momentā nācās glābt Silvu no dejot alkstoša kunga un pašai piekrist uz kādu deju. Kungs izrādījās tīri veikls uz deju grīdas, vārdā Jānis, un galīgi ne ar homoseksuālām tieksmēm, bet gan vēlmi iepazīties ar mūsu lesbiešu pulciņu. Viņam izdevās kādu gabalu padejot ar mani un vēl vienu visu mūsu pulciņā, pēc kā viņš saprata, ka tomēr ar lesbietēm neko daudz nevar sabīdīt un devās citos medību laukos (nē, mēs viņu neogalinājām, bet laikam aizbaidījām ar savu 'vēso' raksturu).

Kad visi kokteilīši bija izdzerti un bija noskanējusi viena no klasiskajām geju dziesmiņa 'I will survive', bet mana dūmu izturība izsīkusi, mēs nolēmām doties pa mājām.
Beigās nesapratu, kas uzvarēja striptīza konkursā, taču visiem dalībniekiem bija sniegta bezmaksas biļete uz kaut kādu no erotisko šovu vakariem klubā...
Tā mēs pagājām garām klusajam tranzvestītam tērptajam nesaskanīgi puķainā tērpā, kurš visu vakaru klusiņām sūca savu kokčiku pie bāra, savācām savas drēbītes, noklausījāmies kā viens geju pārītis pie pieejas sūdzās, ka šovakar nav pareizā auditorija, un gājām gaidīt Axelu uz Čaka un Matīsa ielas stūra.

Kopsummā biju vīlusies, jo gaidīju kādu estētiski erotisku baudījumu, bet saņēmu netīru izvirtušu cilvēku ūķi.
Taču pieredze bija interesanta un nevar arī teikt, ka visi kluba apmeklētāji bija baisi, daudzi no malas pat likās tīri interesanti radījumi - taču kopējā iestādes aura izdzēsa visu manu vēlmi iedziļināties viņu fascinējošajās nakts dzīvēs. Pa dienu noteikti lielākā daļa viņu ir vienkārši cilvēki, bet šeit viņiem atveras kāda apslēpta personības šķautne.