| 8:21a |
Šodien ir pēdējā diena, kad Rīgas biržā var apskatīties pareizticīgo un vecticībnieku ikonas (15.-19.gs.) no lielas, 1960.-1970. gados vāktas privātkolekcijas Krievijas ziemeļos. Kolekcija ir krāšņa, daudzveidīga, stilistiski un tonāli iedvesmojoša. Manuprāt, šī gada lielākais notikums kultūrā, neizbraucot no Latvijas. |
| 5:28p |
Stammbaum, Blut
Vakar kāds draugs pie stāsta, ka Hermana Gēringa bērni, dēls un meita, abi sevi sterilizēja, "lai nekad vairs nepiedzimtu neviens Gērings", trāpīgi komentēja, ka viņi tādā veidā turpinājuši spriešanas veidu, kas bija nacisma āriešu/zemcilvēku politikas pamatā, proti, ka labums un sliktums tiek mantots caur asinīm. (Piem., žīdu bērni, kā Eihmanis skaidroja savā prāvā, paši ne pie kā nav vainīgi, bet viņi ir un paliek žīdu bērni, izaugs un būs vainīgi).
Tas šķiet komiski tieši Gēringa radurakstu kontekstā. Paša Hermana brālim Albertam Gēringam ne tikai "bija cits viedoklis", bet arī bija drosmīga un diezgan veiksmīga pagrīdes pretošanās karjera nacistu antisemītiskajai politikai (ebreju slēpšana, viltotu pasu izgatavošana, izvešanas pasākumu sabotēšana Čehijā). Viņu nenošāva tāpēc, ka viņu gadiem ilgi piesedza brālis, -- brālis, kurš lielā mērā Reiha līmenī bija atbildīgs par minētās politikas uzturēšanu. Par to ir nesena grāmata "Thirty Four".
Savukārt pēc kara Alberts Gērings nesaņēma sev pienākošos atzinību vai vismaz kādu pensiju par varonību, un nomira nabadzībā, bez Yad Vashem kociņa, pamatā *tāpēc*, ka bija noziedznieka Hermana brālis un viņa uzvārds, kuru viņš atteicās nomainīt, bija "Gērings". |