Aija Vakar galerijā Alma (Rūpniecības 1-2) atklāja Aijas Zariņas izstādi. Aiju pazīstu kopš bērnības, sekoju visam līdzi, arī tam ilgajam periodam, kad viņa vispār negleznoja. Tagad tīmeklī vēlreiz apskatījos arī tās senās, leģendārās bildes no 1980. gadiem (kad par katras izstādīšanu kādus piecus cilvēkus atlaida no darba - par to, ka bija atļāvuši izstādīties) - "Viņš un viņa", "Tango", Eiropas nolaupīšanas sēriju. Man jau toreiz kā pusaudzei tie darbi šķita ļoti spēcīgi, tagad tie šķiet vienkārši milzīgi. Un gan tas spēks ir liels, gan arī ir tāds ļoti liels maigums. Un kaut kāds netverams saprātīgums (tieši tā - nevis saprāts kā racionalitāte, bet tieši tāds mātišķs saprātīgums) visā tajā pašpārliecinātībā (kad es aizgāju pie viņas uz (neapkurināto) darbnīcu, viņa sarunu sāka ar to, ka uz lapas uzzīmēja, kur atrodas Visuma centrs un kā apkārt izkārtojušās galaktikas, un kur ir mūsu galaktika - mūsējā esot astotā zvaigzne Mazā lāča zvaigznājā). Ne tā kā Dellei, piemēram. Un pavisam citādāk kā Heinrihsonei (kuru es arī ļoti mīlu).
Jaunākā izstāde saucas "Rainis". Nē, tas nav joks. Un, galvenais, nekādā sakarā ar to jubileju un tām citām aktivitātēm. Aijai mājās nav interneta, tāpēc viņa visam šitam, ar ko mēs te dzīvojam, nemaz nav pieslēgusies.
Kuratore man palūdza un es izrakstīju tādu kā izstādes gidu. Ne obligāti tā, kā Aija man stāstīja (jo viņa runā vēl trakāk par Fišeru [jaunajā IR numurā viņš atkal ir izvērsies, cita starpā par to citplanētiešu reptiloīdu teikto "pran", kas apzīmējot pilnīgi visus vārdus pilnīgi visās pasaules valodās, izņemot "līdzcietība"), bet tā, kā es to saprotu. Procesā vairākas reizes nožēloju, ka esmu piekritusi, bet tagad esmu pateicīga. Piemēram, domājot un darot es sapratu vienu lietu, kas daudziem šķitīs neaprakstāmi banāla - ka sapratne arī ir konstrukts. Tu mēģini "saprast" saistību starp, teiksim, četrām bildītēm - kādā kārtībā tās ir jāskatās, kas nozīmē ko, kā mēs no x nonākam pie y, un pēc ilgākām pūlēm vienā brīdī tu "saproti" un tev ir tas priecīgais apgaismotības mirklis, - bet šī sapratne ir tevis paša radīta.
Tas teksts droši vien nekur citur netiks publicēts, tāpēc es ielikšu šeit (nav citur, kur likt).
( ... tālāk ... )