"Sūdzēties par politkorektuma pārmēru ir īpaši populāri to cilvēku vidū, kurus neapmierina pasaule, kādā tie dzīvo. Viņu padomju bērnības grāmatās Āfrikā dzīvoja un dejoja morīši (“Ēzelītis Mafins un viņa draugi”) un plantācijās vergoja nēģeri. Geji tajos laikos vēl nebija iznākuši no saviem samtā un brokātā slēptajiem mājokļiem, bet bija palikuši kaut kur senajā Romā un, domājams, vainojami pie tās krišanas. Pavārgrāmatas apdzīvoja sanumurētas liellopu ķermeņu kartes, lai mājasmāte apjēgtu, kas liekams frikadelēs un kas – galertā. Bērnības grāmatās nebija vecpuišu un šķirteņu, kuri mācās gatavot skābeņu zupu, tās vienmēr bija sievietes priekšautos ar smaidu sejā, kas visu spēja dekorēt ar majonēzes vilnīšiem un konservētiem zirnīšiem. Citādi ir ar mazākumtautībām un seksuālajām minoritātēm, jo tas apgrūtina mūsu runu, ir jādomā, pirms tu runā, vai drīzāk – tu runā, bet otrs sadzird tavus nejēdzīgos stereotipus un vājos pūliņus tos slēpt."
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2014&month=8&article=4Lolita to sleju ir rakstījusi pālī (kā to pati arī atzīst), tāpēc dažās vietās ir izkrituši domu salaidumi, bet kopumā enerģija verd