Aufklärung's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, April 15th, 2014
| Time |
Event |
| 10:45a |
Saņēmu vēstuli
"Tā kā Tu turēji par mani īkšķi (paldies), reportēju, ka tikko kā ar stipendiju esmu uzņemts European University Institute, Florencē, bijušajā klosterī, kalnā, ar skatu uz pilsētu, kurā sākās Renesanse."
Man bachelor years jau ir aiz muguras, bet pēdējais palīgteikums ļoti aizkustināja.
Studiju gadus vajag veltīt studijām. Tieši tam tie ir paredzēti. Tie nav paredzēti, piemēram, lai kārtotu personīgo dzīvi, meklētu milzīgu iekšējo harmoniju vai kaut ko tamlīdzīgu, ar ko pārāk daudz tajā laikā savas muļķības dēļ nodarbojos es. Un kā dēļ daudzas no iespējām palika neizmantotas. Neviens 20 vai 25 gadu vecumā nav pieaudzis, bet tik šausmīgi alkst pēc tās pieaugušo dzīves. Pieaugušo dzīvei ir lieli plusi (daudz vairāk iekšēja miera un drošības, spēja skaidrāk domāt), bet arī lieli mīnusi. Neizmantotie bačeloru degsmes avoti paliek urdoši, bet iespēju ir daudz mazāk. Piemēram, es tagad bieži esmu spiesta lasīt grāmatu domās. Ar rokām un acīm daru kaut ko citu, bet galvā it kā slīdētu atvērts teksts -- ar skatu uz pilsētu, kurā sākās Renesanse. | | 5:13p |
No "Rīgas videocentra" dibināšanas deklarācijas 1985. gadā:
"Atbildība par jaunām darbības formām jāuzņemas jaunākajai paaudzei. Mūsu nopietnās mākslas (literatūra, mūzika, teātris, kino) fiziski "noveco". To atbalss jaunatnē un jaunatnes pārstāvniecība tajās ir nepietiekama. Tas rada šo mākslu pārstāvju domas, ka jaunatnē nav ideālu. Ticamāk — tā ir mākslu nespēja atrast pietiekami augstvērtīgus izteiksmes līdzekļus, kas atklātu, atmodinātu šos ideālus aktīvai sabiedriskai dzīvei. Jaunatnes auditorija, tās problēmas noteiks arī videocentra sabiedrisko pamatorientāciju. Mums jāvieno cilvēki nevis ar mākslas aizbildnieciskumu pār tiem, bet ar dialogu, jātiecas propagandēt kultūru un mākslu nevis kā piedevu dzīvei, bet gan kā vienu no būtiskākajām cilvēka pastāvēšanu garantējošām īpašībām." |
|