| 3:09p |
Reiz kādā intervijā tālajā 2006. gadā, kad iznāca Marta Pujāta otrais dzejoļu krājums Mūsu dziesma, viņš sacīja: "[..] cilvēki grib izpausties. Bet kā viņš var izpausties, ja viņam nav sajēgas par neko. Vienīgais veids ir dzeja, jo tas ir visvienkāršākais. Viņš taču nevar izpausties, spēlējot fagotu, jo to ir jāmāk. Bet rakstīt viņš māk. Un vienkārši raksta kaut ko, tuftu absolūtu. Es gribētu, lai dzeja būtu kaut kas daudz sarežģītāks, nekā tas ir, lai cilvēkiem neceltos roka rakstīt dzeju, lai viņiem būtu kaut visminimālākā pietāte, nevis tāda akadēmiskā, bet riebums pret sevi brīdī, kad viņš raksta vienkārši kaut kādu sūdu." |