sajūta

Tik pazīstama idilliska aina, sēdēt gultā, lasīt un sajust, kā zem segas lokās silts spalvains mošķis ar ādainu asti. Skatos, kā žurkas skraida pa grīdu, spēlējas un, ausīm trīcot, nododas riesta dejām, tas nekas, ka visas ir meitenes. Lasu Asylum For Wayward Victorian Girls, biju piemirsusi, ka tur arī bija par žurkām. Es vispār bieži aizmirstu, par ko bija dažādās grāmatās, ko esmu lasījusi, piem., pēdējās dienās daudz pieminētajā Mērī, nē, nu, protams, es atceros galveno domu, bet visādas detaļas, arī lielas un nozīmīgas, par kurām man nez kāpēc ir sajūta, ka man būtu jāatceras, vairs ne, piem., varoņu vārdus un kas viņi bija.