sajūta - April 26th, 2018

Kopš es trackoju to, ko ēdu, es sāku palēnām saprast, kāpēc es reizēm jūtos tik izsalkusi, ka gandrīz nošauties, bet reizēm jūtos puslīdz normāli visu dienu, jo, piemēram, šodien ir viena no tām vājprātīgā izsalkuma dienām, un, protams, es esmu apēdusi tikai 30g proteīna. Un visas tās muļķības par to, cik ķermenis ir gudrs un pats zina, ko tam vajag, lol, sviests pilnīgs, tieši tad, kad man vajadzētu kaut ko sāta sajūtu radošu, man kārojas ogļhidrāti.

Biju uz medfest, tur bija par klusumu un mindfulness, bija jāveic 15 min ilgs elpošanas vingrinājums ar aizvērtām acīm, vispirms man acis raustījās, tad viena sāka asarot, kad bija jākoncentrējas uz elpošanu, man sāka nākt prātā visādas domas, impulsi, kurus gribējās uz līdzenas vietas apmierināt. Brīdī, kad bija jāiztēlojas, ka viss mans ķermenis ir liela auss, kas uztver telpā esošās skaņas, gan es iekšēji nosprauslājos un atvēru acis, mindfulness vnk tik ļoti nav mana lieta. Mana labākā elpošanas meditācija ir vakarā, kad draugs mani pusaizmigušu apskauj kā lielā karotīte vai arī es guļu viņam pleca bedrītē, un tumsā klausos, kā viņš skaļi un dziļi elpo (viņš to dara tiešām skaļi).