sajūta -

Pēc pusotras dienas lietainajā, aukstajā un visādi citādi bēdīgajā Maskavā konferencē satiktais Timurs mūs 4 stundas vizināja apkārt šai milzonīgajai pilsētai savu vecāku smalkajā mašīnā, un es domāju, ka tas arī visticamāk paliks šī mazā brauciena lielākais hailaits. Vērot pilsētas gaismiņas, pretenciozās masīvās ēkas un neskaitāmo restorānu, veikalu, aptieku un seksšopu jocīgos (reizēm asprātīgos un reizēm ne visai) nosaukumus no silta mašīnas sēdekļa bija tik ļoti long overdue relaksācijas deva. Vairāk man par šo vietu pagaidām nekas nav sakāms, tik vien tas, ka vegāniem tā nav draudzīga, visai dārga, viss ir sarūsējis, metro oficiāli sveica ar 9.maiju, hostelī pie sienas ir kalendārs ar Putinu, kas sēž kokā, un hosteļa īpašnieks nekādi nevarēja saprast, kā mēs spējam funkcionēt bez tēvavārdiem.