| Date: | 2010-11-01 11:10 |
| Subject: | par laiku |
| Security: | Public |
Ir tikai 11.00 no rīta un es gribu, lai šī diena jau būtu galā.
Nu, joptvaimaķ, es vairs nesaprotu pati sevi - tā kā filmā - skatos uz to histēriķi un domāju - nu kā tā var, kā tā var?..
Piedzerties?
7 comments | post a comment
| Date: | 2010-09-24 23:24 |
| Subject: | TC |
| Security: | Public |
I need you more than I want you.
And I want you for all time.
post a comment
| Date: | 2010-07-21 20:46 |
| Subject: | par festivālu |
| Security: | Public |
Kārtējais festivāls nobeigts. Šī gada atziņas:
1. pat karstums mani nevar nobeigt
2. nekas nav mainījies - pat staffs tas pats
3. mana gulta ir lieliskākā vieta uz zemeslodes
4. Red Bull somi ir vienīgais, kas man patīk no tehno
5. skatuves bilance - divi krūšturi, vienas apenes un pulkstenis (WTF- pulkstenis?)
6. i am vērot tevi
7. ūdens ir siltāks, nekā gaisa temperatūra
8. vienam bērnam būs bērns
9. apsargs ar uzaicinājumu uz jūru, bet
10. es neesmu viena
1 comment | post a comment
| Date: | 2010-06-29 21:39 |
| Subject: | par raudāšanu 2 |
| Security: | Public |
Un vēl - vienīgais, kas man lika elpot ir doma, ka man ir cilvēks, kurš ir dzīvs. Un rīt būs jauna diena un viss būs citādāk.
Ich liebe dich. Echt.
post a comment
| Date: | 2010-06-29 21:37 |
| Subject: | par raudāšanu |
| Security: | Public |
Šodien domāju par mentalitāti. Par raudāšanu, pareizāk sakot. Es raudu uz iekšu. Kā īsta latviete. Protams, tas atkarīgs no raudāšanas, ciešanu un sāpju intensitātes, bet vienmēr uz iekšu. Kad es raudu dziļās sāpēs, es burtiski saliecos kā milzu ievainots tārps, pleci aizvirpinās uz priekšu, krūtis ieraujas plaušās, es saliecos ceļgalos. No iekšējā spiediena man kļūst slikti, man vajag pieturēties.
Novēroju kā raud imports. Ar pilnu krūti, atplestām rokām, skaļi, slapji, uz āru.
Es nezinu kurā no variantiem ir vieglāk dabūt ārā čerņu, kad mēs abi stāvam pretim aizvērtam zārkam, kurā guļ 36gadīga sieviete, kura toč nebija pelnījusi tādu nāvi.
Varbūt tam nav nekādas nozīmes. Šodien pieglabāju māsīcu. Latviete un viņas mīļotais vienalga piedzērās kopā. Un tukšums ir tāds, ka pat vemt negribās.
RIP.
post a comment
| Date: | 2010-05-21 14:19 |
| Subject: | par ekšiem |
| Security: | Public |
un es nodomāju - paldies Dievam, ka tas beidzot ir beidzies.
nevar un nevar viena pakaļa uz diviem krēsliem sēdēt.
2 comments | post a comment
| Date: | 2010-05-12 08:38 |
| Subject: | par iemesliem |
| Security: | Public |
Uzrakstīt 101 iemeslu kāpēc es mīlu nav nemaz tik vienkārši.
Varbūt tas ir tāpēc, ka ideja, kurai uzliek valodisku ietērpu, tiek deformēta?
post a comment
| Date: | 2010-04-21 09:10 |
| Subject: | par pateicību |
| Security: | Public |
Un vēl šajā sakarā:
pateicība = благодарность, благодарить
no vārda благо-дать
дать Бога
БОГ = mīlestība
Padomā par šo.
1 comment | post a comment
| Date: | 2010-04-21 09:01 |
| Subject: | par sievieti |
| Security: | Public |
| Music: | Tocotronic - Gott sei Dank haben Wir beide Uns gehabt |
Mīlestība ir patiesa tikai tad, kad tā dod brīvību.
Brīvība – tas ir briedums.
..jo brīvāki jūs kļūsiet, jo lielāka būs jūsu atbildība. /Ošo/
Vakar iekļuvu viena dieva (Dieva) atklāsmes grupā. Mana draudzene stāstīja par to, ka nemaz nav apvainojusies uz Dievu, jo viņai ir viss, ko jebkar vēlējusies - slaids (ūberslaids) augums, attaisnoti var nestrādāt un ir daudz laika sev. Viņai ir vēzis. Metastāzes, visur. Tagad viņa tic dziedināšanai.
Raugi. Mans pirmais šefs teica: baidies kaut ko vēlēties, tu to vari darīt. Šito teikumu es nēsāju sevī katru dienu. Un katru dienu es mostos un priecājos par iespēju pamosties. Par to, ka realitāte beidzot ir labāka par sapņiem.
Es domāju, ka robežas ir labākais brīvības veids. Es esmu pieaugusi.
post a comment
| Date: | 2010-03-11 18:21 |
| Subject: | par divām sejām |
| Security: | Public |
Šodien es domāju par sejām.
Es esmu medaļa. Kāpēc es neprotu sevi grozīt - uz vienu, otru pusi?
post a comment
| Date: | 2009-12-04 12:45 |
| Subject: | par piedošanu |
| Security: | Public |
Piedot. Tas ir aktuālākais pēdējo dienu jautājums. Mana terapeite vienmēr uzsver, ka atbilžu meklējumos nav svarīgi saprast kas un kāpēc notika, bet gan ko ar to visu tagad iesākt. Tomēr zināt gribas tīri cilvēciski, nu tā, aiz ziņkāres. Joprojām esmu pārliecināta, ka runāšana, it īpaši jā tā notiek īsziņu un/vai meilu veidā ir postošākais no komunikāciju veidiem, sakarā ar teksta interpretācijas problēmām.
Termins „piedot” daudzās valodās (forgive, beigeben, starp citu, daudzās valodās- latīņu dimitto un krievu valodā šim vārdam pie tulkojuma uzrādās оставить un отпустить) ir cēlies no vārda „dot” – piedot nozīmē iedot sev vai piedošanas lūdzējam vairāk, nekā tas šobrīd ir pelnījis. Uzņemties daļu no vainas (no vārda at-vainot) uz sevi, tādējādi atvieglojot otru. Bet vienlaicīgi tas nozīmē arī paņemt daļu svešas atbildības uz sevi un ar to dzīvot tālāk. Tas nozīmē pieaugt, iegūt mieru un pastāvēt pašam ne tikai par sevi, bet arī par otru. Vai sevi dubultā.
Tāds gāze-bremze-gāze-bremze-slikta-dūša variants.
Es mācos piedot sev.
4 comments | post a comment
| Date: | 2009-11-13 11:27 |
| Subject: | par identifikāciju |
| Security: | Public |
Šodien es sapratu, ka mana mūža sievietes ir slimnieces - fiziski, es domāju. Tām es esmu vīrietis - stiprais plecs.
Mani mūža vīrieši - čomi.
Tātad. Kas es esmu?
1 comment | post a comment
| Date: | 2009-11-11 15:02 |
| Subject: | par meiteni |
| Security: | Public |
Nejauši uzrakos Anette no Jūrmalas blogam. Viens citāts:
Viskrutākais, man šķiet, ka ir Madoas koris. Im mean, cmon, vai redzējāt šodienas priekšnesumu? Es, kā mūzikas skolas bērns zinu, cik grūti ir nodziedāt acapella, bet viņi to izdarīja, turklāt sasodīti labi.
Vienkārši afigenna.
Anete. Tu esi stulba.
6 comments | post a comment
| Date: | 2009-11-10 09:26 |
| Subject: | par sievietes smaržu |
| Security: | Public |
Parfimērija internetā.
Kā tas var būt?
post a comment
| Date: | 2009-11-02 17:13 |
| Subject: | par zarnu |
| Security: | Public |
It`s not the years in your life that count, it`s the life in your years.
Šodien piezvanīju bijušajai kolēgai, labai paziņai, cīņu biedrei, kura nesen palika bez darba, lai uzjautātu kā iet, kā kretīns vīrs, kā hormonu vētra meita, kas salūzis no virtuves tehnikas, vai draugiem.lv kāds sit virtuāli kanti, kad varam sapļumpēties vīnu un kaukt pie filmas Medisonas apgabala tilti.
Viņa teica, ka it kā iet normāli, pirms nedēļas viņai konstatētas vēža šūnas asinīs, tagad izmeklējoties kur tas sūds iemeties. Esot aizdomas par taisno zarnu. Bļe.
Balss normāla. Tā it kā mēs runātu par baltmaizi – bez emocijām.
Ielūkojos ko par šo saka Siņeļņikovs. Viņš saka: Рак — болезнь излечимая, если я беру на себя ответственность за ее возникновение и излечение, а не перекладываю ее на внешние факторы и на врачей. Если для ее излечения я устраняю подсознательные причины и подключаю внутренние ресурсы, которые неисчерпаемы.
Bet galvenais nav saprast KĀ, NO KURIENES, KĀPĒC, bet teoriju izvērst praksē. Un nevis gudri dirst, bet elpot un domāt ar galvu. Ne baidīties, ne taisīt acis ciet, ne asti starp kājām. Bet runāt tādā balsī kā viņa to darīja.
Vispār es lepojos ar viņu. Viņa ir krietna sieviete.
post a comment
| Date: | 2009-10-30 14:44 |
| Subject: | par balerīnu |
| Security: | Public |
Šodien es domāju par balerīnu.
Vienmēr esmu gribējusi būt gracioza, spēcīga, tāda, kura pārvar gravitāti tā, nu tā, ka spalviņas uz rokām saceļas. Klāt vēl skan klasiskā mūzika un es, puantēs, pārvarot fizikas likumus, dvēselei raudot, murminot pie sevis figūru terminus franču mēlē, dzīvoju mākslai.
Dievs mani ir devis šmaugas miesas, kaulaina drīzāk, bet ne viegla. Līkas kājas man ir, vot. Bet savos gados esmu ar to samierinājusies, pieņēmusi, ka tā vecene, kas lūkojas ik rītu spogulī, patiešām esmu es un diemžēl nekas cits. Es ceļu to, kas man ir un viss.
Raugi. Šodien es pēkšņi sapratu, cik ļoti, absurdi ļoti es tomēr smilkstu būt balerīna. Šī doma vienmēr ir manī, kaut arī tālajā plauktiņā nolikta, tā ir manī.
Trīra cienīgs sižets – ļaunuma apsēstā dejo pamestā noliktavā čella pavadījumā tiiiiiik skaisti – vot tieši tāpēc es vienmēr paraudu pie Cēsu alus reklāmas (http://www.youtube.com/watch?v=r3Rcliou4OI).
Bet mani nomoka jautājums par sevis pieņemšanu. Ja reiz ir lietas, kuras:
1) es zinu
2) ir un ne tikai IR, bet ir nenovēršamas
3) nemainīsies, tad
par ko gan, sasodīts, es vaimanāju? Tā vietā, laika optimizēšanas nolūkos, es varētu uzrakstīt kaut vienu lpp LU referātam, ko biju nosolījusies nodot augustā. Bet, sasodīts, nē. Un no tā pankreatīts – sveiks, dakter Siņeļņikov!
Tātad – lai ko es darītu, visas problēmas, lietas un domas atgriežas vienā punktā – sevis pieņemšana, piedošana sev un mīlestība uz sevi.
Un cik gan vēl grupas man jāiziet, lai saprastu šitik elementāras lietas? Bļe.
Un kāpēc, tu mauka māksla, nemīli mani?
post a comment
| Date: | 2009-10-26 14:19 |
| Subject: | par lietām, kuras ir |
| Security: | Public |
einfach (und) schön
post a comment
| Date: | 2009-10-26 13:59 |
| Subject: | par mieru |
| Security: | Public |
Šodien es domāju par mieru.
Kad domāju par savu vientulību, vienīgais, kas nāk prātā ir krievu vārds смирится. Tas nozīmē ne tikai pieņemšanu, bet būšanu mierā ar to. Mierīgi to paņemt, mierīgi uztvert. Pie tam šim vārdam ir vēl viena nozīme – мир ir ne tikai miers, bet pasaule. Tas nozīmē būt pasaulē ar vientulību mierā. Lūk. Kā teica viens astrologs, ka manī nav nekā, kas būtu divi, tas nozīmē necīnīties ar lietām, kuras ir dotas. Tās ir un cauri. Āmen.
Es domāju, ka lielākoties vispār cilvēki mokās ar nemieru. Un kāpēc gan man ir vajadzīgs karš, bez kura, kā izrādās, es nevaru dzīvot? Savāds atskaites punkts. Pat mans vārds nozīmē „kara patvērums”. Raugi. Es mācos dziļi elpot un dzirdēt lietas sevī, ne meklēt spoguļus. Kuri, protams, uz laiku ir labs plāksteris, taču ilgākā periodā kļūst garlaicīgi un galu beigās nodara tikai kaitējumu.
Es domāju, ka svētdienas rīti manā mežā ir pilni miera. Man vajadzēja ļoti daudz km nostaigāt, lai tur nokļūtu un to ieraudzītu.
post a comment
| Date: | 2009-10-23 13:59 |
| Subject: | par Antikristu |
| Security: | Public |
Noskatījos Larsa fon Trīra Antikristu.
Kā mākslas darbs - jā. Bet ne scenārija ziņā. Es zinu tās sajūtas, kuras Trīrs ielicis, cīnoties ar depresiju, bet, paldies Dievam, es neesmu bijusi tik dziļā dē. Mums visiem ir problēmas ar sievietēm.
Es tagad, starp citu, mēģinu iedabūt sevī pusdienas. Veh.
post a comment
| Date: | 2009-10-21 16:33 |
| Subject: | par puiku |
| Security: | Public |
| Music: | Акустика (1982) |
Не жди от меня прощенья, не жди от меня суда;
Ты сам свой суд, ты сам построил тюрьму.
post a comment
|
|
|
|
|
