| Toffee. 17%. |
[27. Dec 2007|22:28] |
| [ | Spogulī |
| | Miegains. | ] |
| [ | Dungo |
| | Gotan Project... | ] |
Par Ziemassvētkiem noklusēšu.
Tie biji divatā ar "Seksu un Lielpilsētu" ( no rīta līdz vakaram ).
Taču tas notika mazpilsētā. Un bez seksa.
Viņš, sagurušais viņš, nesagaidīja mani nosalušā autoostā pēc četru stundu saraustītām atmiņu ainām starppilsētu autobusa 46.vietā.
Tas, kurš sēdēja man blakus, rosināja domāt par to, ko mēs gribam pateikt, liekot pirkstā zelta stīpiņu. Uz labās rokas.
Tad var nevilkt cimdus. Tad var sēdēt un starot priekā.
Līdz pirmajai apsūbēšanai žakešu iekškabatās.
Brauciens tramvajā kā 'zaķim'.
Uzkāpšana piektajā stāvā.
Neviena vēl nav.
Lieliski.
Vilnas zeķes.
Neieslēgta mūzika vēl.
Tumši zilas sveces stikla traukos.
Viņš atnāk uz vienu tēju.
Ko nomaina saldumlipīgs liķieris ar pēdējā laika ne tik saldajām pārdomām.
Mēs runājam. Runājām. Runājam.
Norunājam viņa pēdējos vilcienus.
Norunājam nedzirdētās sms.
Norunājam saņemties un nesēsties tajos karuseļos, kas sākas pēc (arī) melnā balzāma piebeigšanas.
Sagadīšanās pēc. Un viņš ir pārliecināts, ka šis dzēriens garšo meitenēm.
Karuseļi atnāk.
Agrāk vai vēlāk.
Mēs elpojam viens otram mugurā.
Tuvu.
Kaimiņu TV skaņu viļņos.
Kā tālā radio šalkoņā.
Es zinu, kad karuseļi beidzas.
Kad kāds Tevi tur aiz rokas.
Tad šķiet, ka esi drošībā.
Un atrakciju parka uzraugs neatstās mūs pa nakti vienus te.
Lai gan...
No rīta man ir sagrauztas lūpas.
Tev sasprēgājušas.
Bet mēs neko neatceramies.
Jo nekā nebija.
Lai gan... mēs neko neatceramies. Who knows?
P.S. Man ir tik labi zināt, ka Tu man esi. |
|
|
