Ēna

Trīs mīlestības ir Kronina romāns. Es lasīju to sen, tad, kad gāju vēl vidusskolā.Esmu lasījis arī citus romānus- "Citadele", Zvaigznes raugās lejup" Tas bija pirms gadiem 5-6. Esmu daudz ko piemirsis no aprakstīto varoņu domām un gaitām.
Mātes dienā mēs ar omi ēdām svētku pusdienas, pareizāk sakot vakariņas, runājāmies par vairāk svarīgām un mazāk svarīgām lietām, kas skar mūsu reālo dzīvi.Parunājām par to, kas jauns notiek pasaulē, mana ome ir cilvēks, kuru pārāk neinteresē politiskās kaislības,sports un bizness, bet vairāk mākslas un kultūras lietas.
Sestdien "Kultūras dienā" bijis raksts par amerikāņu modernās mūzikas komponistu Niko Mjūliju. Dažas nianses man patika, par to, ka Mjūlijs saka: Internets ir XXI gadsimta masku balle..Un Mjūlija jaunā opera esot mīlas stāsts, kura pamatā - teksti, kuru autorus neviens neredz, kur ikviens varonis melo par to, kas viņš patiesībā ir..
Tad ome vilka paralēles ar minēto Kronina romānu "Trīs mīlestības". Es biju piemirsis epizodi, kurā pustrakā Hokinga jaunkundze,kādreizējā mūzikas skolotāja, atlaista no darba slimības dēl, domā, ka viņā ir iemīlējies vietējā ciema mācītājs, kurš viņu mīlot tik stipri, no visas sirds un dvēseles. Hokinga jaunkundze nevar izlaist nevienu dievkalpojuma apmeklējumu, citādi mācītāja sirds salūzīšot kā zīmuļa grafits, ja neredzēšot savu VIENĪGO sēžam baznīcas solā..
Mācītājs vēloties viņu bildināt, bet nevarot sadūšoties..neesot pienācis īstais brīdis..
Protams tā nav, mācītājam ir cita līgava,viņš pat nenojauš par tādas ekscentriskas būtnes kā Hokinga jaunkundzes eksistenci. Kad viņš salaulājas, Hokinga jaunkundze sajūk pavisam prātā un nonāk trako namā un plēš tur avīzes lapas mazos gabaliņos.....
Ilūzija??? Māns? Ielaušanās sveša cilvēka neesošās jūtās kuras tiek projecētas uz sevi kā pašapmāns??
Ome vēl pastāstīja, ka skolas laikā, tad, kad mācījusies meiteņu ģimnāzijā, viņa kopā ar klasesbiedrenēm intensīvi apmeklējušas teātrus,pārsvarā gājušas uz Dailes teātri, gaidījušas aktierus pēc izrādēm pie dienesta ieejas, sekojošas viņiem.Iepazīties, protams, nav gribējušas. Reiz, vēlā nakts stundā pēc izrādes,sekošanas procesā, Ziedoņdārza rajonā, viens aktieris pagriezies un jautājis izbrīnas pilns: , meitenes, ko jūs vēlaties? Bet meitenes apmulsušas un aizbēgušas..
Viņas 10 reižu skatījušās vienu izrādi, kurā tēlojis viņu elks.. Tas bijis Harijs Liepiņš. citus uzvārdus neatceros..
Arī uz operām viņas gājušas, tur esot bijis vēl trakāk, meitenes reiz izsekojušas vienu dziedoni līdz par viņa personīgās mājas žogam, ielīdušas dārzā un nozagušas kreklu no veļas auklas, bet tad greizsirdībā to saplēsušas, jo nevarējušas sadalīt..
Viņas sūtījušas operdziedoņiem ziedus, jūsmojušas, arī sekojušas..Vēlāk vectēvs greizssirdībā par saplēsis viena dziedoņa bildi ar autogrāfu, kurš domāts speciāli manai omei.
Kāpēc to rakstu...??
Tāpēc, ka ilūzijas dažreiz ir skaistākas nekā reālā dzīve.. arī iedomas, iztēle..Atcerējos, reiz redzēju dīvainu sapni, kad bija galīgi nojukusi realitāte. Mēs ar mammu bijām kalnos, tādā dīvainā mājā , stiklotām sienām. Es teicu, vajag pielikt aizkarus, tomēr viss kā uz skatuves. Mamma teica, nevajag. Kāda skatuve! Kur tad skatītāji! Neviena nav! Tiešam, tas bija paša virsotnē, lejā spīdēja ciemata ugunis un bija vasaras nakts. Kur tas varēja būt? Tatros? ALpos? Bet varbūt vispār nekur? Citā pasaulē, citā realitātē?
Īstenībā bija ziema, tad, kad redzēju šo sapni, janvāra beigas, es - Rīgā, viņa Liepājas kapos..

...........varbūt reizēm pietiek ar skaistu sapni, lai justos labi, un realitāte diemžēl visu iznīcina..
un ir tā, ka mēs dzīvojam paralēlu dzīvi, vienu īsto,bet otru - iedomu..
Kura ir labāka??
Kā to izsvērt?
Ome teica, ja nebūtu bijis visa tā- romantisma, jūsmošana, platonisko mīlestību - viņa nebūtu dzīvojusi...
Pragmatiskiem cilvēkiem tas varbūt nav saprotams. Viņiem visu vajag šeit, tagad, tūlīt, aptaustīt, reālu cilvēku, nevis kaut kādu bildi internetā, kura ir tikai vienā plaknē..Viņiem nav vajadzīgas vēstules un iedomu sapņi, ilūzijas..
Romantisms XXI gadsimntā neatšķiras ar romantismu Kronina laikā, ar manas omes jaunības laikiem 20 gadsimta 50-gados..Romantisms, kurā platoniskās jūtas ir bezgala skaistas ar to vien, ka tās nekad netiks īstenotas un iejauktas reālās dzīves pusdienu katlā, cepešpannā un ģimenes mazdārziņa dobēs.
Nobeigumā kaut kas ļoti skaists. Imanta Ziedoņa dzejolis. ļoti skaists.
Imants Ziedonis
mīlestība
Ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass.
Bij slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi mans draugs
un ka es… tevi mazliet mīlu.
Tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkokos.
Es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, kas tevi… nu jā
un varbūt pat ļoti....