![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakar pēcpusdienā uz ielas dzirdēju pavisam dīvainu sarunu. Tas bija netālu no teātra observatorijas, tāpēc domāju, varbūt aktrises, mēģina tekstu. Tomēr nē, es viņas neatpazinu. Sieviešu sejas šķita svešas.
Sievietes piepaceltās balsīs sarunājās. Pareizāk sakot, runāja viena, bet otra tikai klausījās.
Tā, kura runāja, man šķita stipri jocīga. Arī apģērba ziņā, tāds sīpolmizu efekts, tops virs topa, kaut kādi lanckari karājās pāri. Iespējams mākslinieces.
..""...Kādas zilas debesis, tādas vieglas, vieglas, kā plāns ledus,,tik zilas kā MOnē gleznās..gribētos iekāpt raķetē, kura nekad nenolaistos uz zemes...""..
Es zinu, ka MOnē ir impresionists. BEt neko daudz vairāk, lai salīdzinātu pavasara debesis ar tām, kuras viņš gleznoja. LAsīju, ka viņš sēdējis laivā un gleznojis. TAs arī viss. Bet vārdi par raķeti un neatgriešanos uz zemes man likās kaut kur dzidēti.
Tikai es nekādi nevarēju atcerēties, kur esmu tos dzirdējis.. sarunā,,grāmatā lasījis,,filmā,dziesmā..""
Zemapziņas mitekļos tie kaut kur bija, bet nedevās atpazīšanai.
Īsi pirms pusnakts tomēr atcerējos. Un kaut biju izslēdzis laptopu,tomēr iestartēju un iegriezos You Tube.
A streetcar named desire (1951), ar Vivjenu Li un Merlo Brandonu. Bet klipos to epizodi neatradu. Man bija filma ierakstīta diskā, tāpēc sāku skatīties. Tiku līdz vietai, kur izskan šie vārdi..par raķeti un debesīm..
Skatījos vēl tālāk, bet miegs pievarēja, tiku līdz epizodei, kur Stenlijs nokopj gadu ar vārdiem : KAtrs vīrieties ir karalis un šeit karalis esmu es..""
Skumja filma. Ļoti. PAr sapņiem, kuriem nav nākotnes. PAr sapņiem, kuru nekas nepiepiepieldīsies. PAr sapņiem tikai pagātnes formā. PAst..but not Future..
"I've always depended on the kindness of strangers."
esmu vienmēr bijusi atkariga no citu žēlastības..
http://www.youtube.com/watch?v=BsVxmk9p
Sievietes piepaceltās balsīs sarunājās. Pareizāk sakot, runāja viena, bet otra tikai klausījās.
Tā, kura runāja, man šķita stipri jocīga. Arī apģērba ziņā, tāds sīpolmizu efekts, tops virs topa, kaut kādi lanckari karājās pāri. Iespējams mākslinieces.
..""...Kādas zilas debesis, tādas vieglas, vieglas, kā plāns ledus,,tik zilas kā MOnē gleznās..gribētos iekāpt raķetē, kura nekad nenolaistos uz zemes...""..
Es zinu, ka MOnē ir impresionists. BEt neko daudz vairāk, lai salīdzinātu pavasara debesis ar tām, kuras viņš gleznoja. LAsīju, ka viņš sēdējis laivā un gleznojis. TAs arī viss. Bet vārdi par raķeti un neatgriešanos uz zemes man likās kaut kur dzidēti.
Tikai es nekādi nevarēju atcerēties, kur esmu tos dzirdējis.. sarunā,,grāmatā lasījis,,filmā,dziesmā..""
Zemapziņas mitekļos tie kaut kur bija, bet nedevās atpazīšanai.
Īsi pirms pusnakts tomēr atcerējos. Un kaut biju izslēdzis laptopu,tomēr iestartēju un iegriezos You Tube.
A streetcar named desire (1951), ar Vivjenu Li un Merlo Brandonu. Bet klipos to epizodi neatradu. Man bija filma ierakstīta diskā, tāpēc sāku skatīties. Tiku līdz vietai, kur izskan šie vārdi..par raķeti un debesīm..
Skatījos vēl tālāk, bet miegs pievarēja, tiku līdz epizodei, kur Stenlijs nokopj gadu ar vārdiem : KAtrs vīrieties ir karalis un šeit karalis esmu es..""
Skumja filma. Ļoti. PAr sapņiem, kuriem nav nākotnes. PAr sapņiem, kuru nekas nepiepiepieldīsies. PAr sapņiem tikai pagātnes formā. PAst..but not Future..
"I've always depended on the kindness of strangers."
esmu vienmēr bijusi atkariga no citu žēlastības..
http://www.youtube.com/watch?v=BsVxmk9p