Ēna
Pasmaidu
Jaunais darbs bibliotēkā
Posted on 2023.06.07 at 21:32
Pēc pārslodzes lielveikala grāmatnīcā un ilgās slimības lapas, tēva sieva ierosināja stāties Kultūras koledžā bibliotekāros. Studijas ir vieglas, nav pilna laika. Kopš maija esmu sācis strādāt bibliotēkā uz pusslodzi. Daudz kas tur man nav saprotams, reizēm jūtos kā pa birokrātijas labirintiem klaiņojošs Kafkas tēls. Vai mani kā kukaini beigās ieslaucīs miskastē? Tomēr priecājos satikt cilvēkus, kuriem bibliotēka ir sapņu darbs un aicinājums. Par sevi nezinu, neesmu tik ekstraverts. Vadītāja teica, ka puiši bibliotekāri parasti esot ļoti labi novadpētnieki.
Darbā nepatīkams atgadījums. Bibliotēkā iezvēlās pašapmierināts vīrietis ar palielu alusvēriņu. Tobrīd kārtoju plauktā grāmatas. Pēc laika pienāca pie manis un noteica: "Tautu gan protat notrulināt, nekā jums te nav!" Izlikos, ka nedzirdu un turpināju darbu. "Es prasu, jaunais cilvēk, jums te tiešām tikai sēnalas?" "Kas jums tieši interesē? Var gadīties, ka klasika ir krātuvē. Kolēģe jums palīdzēs."
"Skatos, ka jums te ļoti nabadzīgs fonds. No Lāma jums laikam nekā te nav?"
"Kā lūdzu?"
"VISVALDIS LĀMS. L-Ā-M-S. Ir tāds dzirdēts?
"Ar ko viņš tik īpašs? Nezinu tādu!"
"He! Ko dāmīte vispār zina? Ko meklējat bibliotēkā, ja grāmatas nelasāt? Jums izglītība vispār ir?"
"Beidziet kliegt un apvainot bibliotekārīti!" dzirdēju iejaucamies kādu lasītāju.
"Pamuļku māja, ne bibliotēka! Pieļauju, ka pat lasīt nemākat! Kur vadītāja?" Vecis auroja pilnā rīklē.
"Es esmu vadītāja! Ejiet prom, citādi izsaukšu apsardzi. Ar savu bļaustīšanos citiem traucējat!"
"Iešu. Nav nekāda prieka ilgāk uzturēties pie cilvēkiem ar zemu IQ. Nākamreiz jums savas grāmatas atnesīšu, lai cilvēki arī ko normālu palasa, nevis tikai mūsdienu glancētos draņķus! Kā var tādi cilvēki strādāt bibliotēkā? Kur visi vecie sakarīgie darbinieki palikuši?"
Atviegloti uzelpoju, kad satrauktais vīrietis bija izgājis pa durvīm. Neciešu kliegšanu, tā mani satrauc un paralizē. jutos vainīgs, ka nevarēju palīdzēt kolēģei. Viņa nav latviete, varēja arī nezināt, nenojautu, ka viņa atbildēs tik augstprātīgi.
Bet tā pārdomas par rakstīšanu mūžībai. Kādu literatūru cilvēki atcerēsies pēc 100 gadiem? Un kādu literatūru nodos makulatūrā? Tāds skumjš konveijers.
Darbā nepatīkams atgadījums. Bibliotēkā iezvēlās pašapmierināts vīrietis ar palielu alusvēriņu. Tobrīd kārtoju plauktā grāmatas. Pēc laika pienāca pie manis un noteica: "Tautu gan protat notrulināt, nekā jums te nav!" Izlikos, ka nedzirdu un turpināju darbu. "Es prasu, jaunais cilvēk, jums te tiešām tikai sēnalas?" "Kas jums tieši interesē? Var gadīties, ka klasika ir krātuvē. Kolēģe jums palīdzēs."
"Skatos, ka jums te ļoti nabadzīgs fonds. No Lāma jums laikam nekā te nav?"
"Kā lūdzu?"
"VISVALDIS LĀMS. L-Ā-M-S. Ir tāds dzirdēts?
"Ar ko viņš tik īpašs? Nezinu tādu!"
"He! Ko dāmīte vispār zina? Ko meklējat bibliotēkā, ja grāmatas nelasāt? Jums izglītība vispār ir?"
"Beidziet kliegt un apvainot bibliotekārīti!" dzirdēju iejaucamies kādu lasītāju.
"Pamuļku māja, ne bibliotēka! Pieļauju, ka pat lasīt nemākat! Kur vadītāja?" Vecis auroja pilnā rīklē.
"Es esmu vadītāja! Ejiet prom, citādi izsaukšu apsardzi. Ar savu bļaustīšanos citiem traucējat!"
"Iešu. Nav nekāda prieka ilgāk uzturēties pie cilvēkiem ar zemu IQ. Nākamreiz jums savas grāmatas atnesīšu, lai cilvēki arī ko normālu palasa, nevis tikai mūsdienu glancētos draņķus! Kā var tādi cilvēki strādāt bibliotēkā? Kur visi vecie sakarīgie darbinieki palikuši?"
Atviegloti uzelpoju, kad satrauktais vīrietis bija izgājis pa durvīm. Neciešu kliegšanu, tā mani satrauc un paralizē. jutos vainīgs, ka nevarēju palīdzēt kolēģei. Viņa nav latviete, varēja arī nezināt, nenojautu, ka viņa atbildēs tik augstprātīgi.
Bet tā pārdomas par rakstīšanu mūžībai. Kādu literatūru cilvēki atcerēsies pēc 100 gadiem? Un kādu literatūru nodos makulatūrā? Tāds skumjš konveijers.