Ēna

Uzjautrinos. Pēcpusdienā atgriezos mājās, visa diena pagāja apmeklējot ļoti solīdas valsts iestādes, jurista kantori, notāra kantori, vēstniecību.
Draugos elvē draudzības uzaicinājums.
it kā Caca.

Lūk, sarunas atšifrējums.
ielūguma no cacas rakstīts tā ;

may be, ja esi brīvs, attraksti

es may be neesmu brīvs.
esmu sasiets vazās)
un mani apsargā velns ar 9 mācekļiem;

tiesamm neesi brivss??

cilvēks nekad nav brīvs. brīvība būs citā realitātē, tur, kur mēs vēl neesam bijuši)

nu bet tev draudzene ir??

man ir pazīstamas ļoti daudz meitenes, cita par citu smukākas)gan cacas, gan lauku meitenes, gan gudras filosofes)

Bet tev draudzene iir???

kas ir draudzene??

man nav naudas draudzenei:


nu meitene ar kuru tu saraksties sms visu laiku, ar kuru guli, bucojies utt...

es sarakstos ar vienu meitenei jau 2 gadus
es guļu viens)
bučojos es ar daudzām)


atbildes nebija.

Rezumē:


Caca domāja, ka neesmu normāls

Vakar es nopirku vienu grāmatu. Pats sev. Es neatceros, kad biju pircis pēdējo grāmatu. Pirms gada, diviem??Grāmatveikalos gan esmu bijis šo gadu laikā, bet tikai kā vērotājs.
Aizvakardien es pirku grāmatu omei par viņas naudu, tas neskaitās.

Es nezinu, vai būtu pircis to grāmatu. Es biju dzirdējis par grāmatu informāciju Lavijas radio1, raidījumā, kas skan pusdienlaikā, vai nu kultūras forums, vai kultūras rondo..
Pirmdienas rītā man bija diezgan slikts garastāvoklis, lai neteiktu vairāk.Es neteikšu, kas bija, kāpēc bija, tās ir dziļi personiskas lietas, par kurām nemēdz publiski runāt.
Un tad es nez kāpēc uzrakstīju vēstuli vienai personai. Un mēs apmainījāmies tajā rītā vairākām vēstulēm, un, pamazām mans garastāvoklis izlīdzinājās, pelēkais lauks it kā aizslīdēja prom, viss pārklājās ar vieglu gaišumu, varēju atkal normāli dzīvot, normāli , domāt, darīt..eksistēt
UN jau tajā brīdī es zināju,ka gribu izlasīt viņas dzejo\lu grāmatu, nevis tikai izlasīt, bet nopirkt to personīgi sev.
...""Tūja ir kā vieta, kas katram cilvēkam svarīga, vienalga, kur tā atrodas ģeogrāfijas kartē un vai vispār tur atrodas."..""tas mani uzrunāja..
vakar es nopirku grāmatu, man bija nedaudz laika līdz vienas ļoti nopietnas iestādes noliktajam apmekklējumam, es iegāju Bastejkalnā un nolēmu palasīt.
Bet kā vienmēr darbojas Mērfija likums.
Bija viss vajadzīgais - noskaņa, saule, neviens netraucēja.
Bet es izlasīju tikai divus dzejoļus.
"Ko Tu te kā pensionārs sēdi uz soliņa: Jāstrādā nemaz tev nav?? laba gan dzīve jaunnatnei))
Tā bija viena tante,kura dzīvo kaimiņos.
Noslēpu grāmatu, jo negribēju, ka viņa redz, ko lasu. Tante to nesaprastu. Viņa agrāk strādāja tirgū, pārdeva apelsīnus, citronus un tamlīdzīgus dienvidu augļus.
Labi, ka cilvēkiem patīk stāstīt par sevi. Viņa sāka žēloties, ka nevarot aatrast darbu, visur atsakot, tagad arī ejot uz biržu.Viņa izņēma no somiņas savu CV, teica, ka gadu dēl darbā neņemot, ko lai darot, izskatoties viņa labi, ne kā citas 60 gadīgās..?
Tā varbūt arī ir, ka viņa izskatās labāk nekā citas tantes.
Teicu, la neraksta CV gadus.
Viņa domāja , ka nedrīkst nerakstit.
ES teicu, ka tas nav obligāti, lai izlabo, tad viss būs kārtībā.
Viņa nesaprata, kā izlabot,
Ar delete nodzēst datorā....nu lai kādam palūdz to izdarīt..

Viss ir kārtībā.
žēl, ka paspēju izlasīt tikai divus dzejoļus. Mājās nebija noskaņas lasīt.
Domāju, gan radīsies atkal kāds brīdis, kad būs noskaņa. dzeju lasīt nevar tā kā laikrakstu, pie vakariņu galda..