Ēna

es katru rītu izeju no mājām vienā un tajā pašā laikā. Es eju uz darbu pa vienām un tām pašam pašam ielām, nemainot virzienu, nevadoties pēc straujiem impulsiem manos domu izvirdumos..
Varētu justies gluži kā Imanuels Kants, pēc kura gaitām vadoties., Kēnigsbergas iedzīvotāji regulēja savus pulksteņus. TIkai es zinu citu , to, ko Kants nezināja. To, ka manā pilsētā ir jūra.
No Bolderājas līdz jūrai var aiziet pat kājām, nekur nav jābrauc. Tikai jāaizbrauc ar 3 autobusu līdz galapunktam. Tas ir tāls brauciens. labāk tad iesēsties vilcienā un braukt uz Vecāķiem.
Rīt mani plāni mainīsies. Es neiešu uz darbu. Es neiešu arī uz skolu.
Es braukšu uz vietu, kur sen neesmu bijusi
Bet, kur es braukšu, to es jums neteikšu;))