bez kaut kādiem zemtekstiem vai izskaistinājumiem -
sen nebiju tā lēkājusi, es pat nezināju, ka mana sejas āda var kļūt TIK sarkana. atsita visus bērnības laikus, kad ar krāsainām pildspalvām uz garenām rūtiņu lapām pārrakstīju POST vārdus (vienu dziesmu ar zaļu, otru ar rozā krāsu, un tā uz riņķi). aizmirsu mājās brilles, bet dikti labi iztiku bez tām.
šausmonīgi daudz emociju.
vienīgi, es tā arī nesapratu, kā darbojas tas viņas gaismu un krāsu instruments. dikti domāju, bet nekā. tukša galva