man te tāda draudzeņu kliķe no maģistra laikiem, esam sešas, ļooooti atšķirīgas, bet turamies kopā jau desmit gadus. to piektdien nosvinējām ar viesnīcu, vakariņām un garum garām pļāpām. tajā naktī beidzās vasara, jo līdz četriem sēdējām uz terases vien kapučniekos, bet tad uzreiz gāziens, plus desmit un čuš.
tās bija deviņu stundu garas sarunas, pagulēt četras, un vēl brokastot gandrīz divas. ļoti patīkami ir šādi ārpusikdienas vakari, kas ir gan smieklīgi, gan saturīgi.
// vispār - nesteidzīgi brokastot ir katra cilvēka pamattiesība, es gribētu to iekļaut satversmē.
lielās septīmas - Post a comment