apzinātā vecumā nebiju biju brīvdabas muzejā uz gadatirgu. un nu esmu.
mums neko nevajadzēja, bet gribējās palūkot, kas un kā. ļoti laicīgi izvilkāmies no mājas, pus10 jau bijām Innocentā uz branču un likās, ka tikai mēs tādi agri putniņi. hā hā, brīvdabas muzejā trāpījām uz milzmasu, tas ir kaut kas tomēr. lai gan dabūjām noparkoties Berģos, un tas skaitās labi priekš sestdienas priekšpusdienas.
lai gan koka sūdiņus ar latviešu zīmēm varēja atrast, tomēr kopumā viss, ko tur pārdod, ir izgājis kaut kādu kvalitātes kontroli. izteiktu gerkenismu un nefunkcionālu lietu nebija. tā kā mums neko nevajadzēja, arī neko nenopirkām, kaut gan vilinājums bija liels - puķpods ar bizi, linu it kā erotiskā veļa un, protams, trīstūkstoš dažādu apzīmējumu piparkūkas. starp citu, es zināju tendenci, bet ka ir tik izteikts vīndarītāju pieaugums? katrs mudaks tagad ir mākslinieks, pfu, vīndaris!