nednogalē mūsu pilsētā piestāja teātris. lai arī lietaino laiku mēs vairāk pavadījām, lasot āboļus vai staigājot mežā, nedaudz jau arī parādījāmies uz bruģētajām ieliņām.
un noskatījāmies solīdu teātri - Treiņa "Stāstus no abām kabatām" un burvīgu laikmetīgo deju, nē, kratīšanos, nē, haosu, nē, aizrautīgu prieku par ķermeni izrādē "Rauts".

abas izrādes noteikti bija labākas kā Rīgā - jo mazpilsētā taču. tas vienmēr ir šarmantāk.

(diemžēl slimīgums mani svētdienas vakarā noņēma no trases jeb netiku uz zeltmaskas "Spēlmaņiem", šodien palaidu garām Pelnu sanatoriju un Džima filmu, bet nu. man te plānā atveseļoties)