ja man dod daudzas svētku brīvdienas pēc kārtas, tās tomēr pamanās lieliskuma koncentrāciju uz vienu dienu kaut kā atšķaidīt.
taču šāda viena vakardiena - ūja vējš! - cik daudz var tādā iebāzt.

i rīta sportu, i laiskas brokastis, i pilsētcentra apmeklējumu, i nopriecāšanos par īstas galvaspilsētas sajūtu valdemārielā, i riteņbraukšanu pa grīziņkalnu, i animāciju skatīšanos splendidā, i vakariņas, i aliņu dārzā, i zaru dedzināšanu, i puķu stādīšanu.

p.s. un otrdienas vakarā man sisadmins ziņoja, ka ir atkopis visus manus failus, lūk, jums svētku sajūta!