Pilnīgi nekas. Vienkārši tā ir masofka pēc būtības, bet ne pēc gala rezultāta.
Jo redzi, tur nav nekas ar rokām drukāts n' shit - vismaz nebija, kad es vēl industrijā grozījos. Viss digitāls. Jā, dizains (un labs), bet viss digitāls. Attiecīgi, pašizmaksa tam visam ir zema, un, ja to ražotu lielos apjomos, netirgotu (piemēra pēc saku) kastītēs, kas pierādāmi pagatavotas no četrreiz izkakāta kartona, bet prosta maisiņā, tad, iespējams, tas arī maksātu tik, cik maksā masofka.
Tā kā tirgus ir mazs un apjomi mazi, attiecīgi, pašizmaksa liela, tad jātārgetē tie, kas var atļauties - un tiem vajag i to kartonu, i drusku jekskļuzivitātes fīlingu. Lieliski zinu šo niansi, no abām - ražotāja un pircēja - pusēm :)
MNTHA, toties, nav masofka. Nu ir, bet aptuveni tikpat lielā mērā kā PJ Harvey un Bjorka. Jā, esmu fans un vakar nobalsoju no visiem iespējamajiem kontiem. Un jā, viņas dziesma, vizuālais tēls un viss pārējais man nešķiet veiksmīgākais no vakar redzētajiem, bet uzskatu, ka tieši viņai ir iespējas to draņķa jevraviģeņije arī novinnēt. Ļaksas kungam vai Aminatai nav mazākas, lokāli - pat 3x lielākas. ElektroFolk ir kruta, bet lai noskatās Ruslanas performanci pirms pāris gadiem un kaut drusku iedvesmojas.