sergeja jēgara dusmīgais orlando vivaldi mūzikas skaņās bija. khm. bija. pirmais cēliens šausmu šausmas, es nespēju pierast pie kumēdiņiem, kāpēc mani jātur par muļķi? bet otrajā, laikam b mani pārliecināja, lai es uz pasauli skatos ar atvērtu sirdi, nu jau patika labāk. mainījās forma (no plikām ārijām pirmajā cēlienā līdz izvērstām ainām ar rečitatīviem un ansambļiem otrajā), varbūt es pieradu. galvenais, ka redzēts, brīvdabā viss ir skaists.
(futbols. vai man tiešām šodien ir jādzīvo ar mazmiega izgrauztām acīm šitik neinteresantas spēles dēļ, es jums prasu???)