bet par skaisto dzīvē.
šostaka desmitā piektdien ģildē. ak. un ak. es taču zinu, ka šostaku mīlu līdz sirds dziļumiem, bet vienmēr ir patīkami to atcerēties koncertos. iekšēji padungot dsch motīvam līdzi, neatlaist nospriegoto muguru, smadzenēs just tikai skaņas piepildītu tukšumu, nekādu paralēldomu, nekādas aizslīdēšanas.
vispār sen nebiju bijusi uz sinfiķi, kad iečīgā visas vijoles vai iepūš visi bleķi, tad mūziku just iekšējās vibrācijās ir absolūti lieliski.
un interpretācija laba - diezgan tīra un klāra, iebalstās uz terašveida dinamiku. viss, ko vajag cilvēkam, lai Justu.