es atnācu no citurienes, no šejienes pašas, lai būtu atkal tepat, tikai drusku drusku savādāk.

man riebjas, ja pagātne, kas nav mana, sēž uz maniem pleciem un i netaisās līst prom, tā saduļķo to, ko uzskatu par savu, nemaz neliedzot man tā turpināt uzskatīt. bet vienalga sēdi starp neko un visu, jo noslēpums liek tramdīties, atklājums liek nožēlot.