mēs pāris reizes trāpījāmies parunāties ar īstiem vietējiem (sētnieks (20 gadus nostrādājis armijā, slauka marmoru ar palmas zaru nevis slotu, jo šis ir pierādījums, ka Alahs viņam pat dod darbu) vai regeja džekiņš (vēlas ar mums pīpēt paštaisīto hašu, ir izstudējis sociālekonomiku un strādā nevalstiski par sieviešu tiesībām iekš Marokas)) - viņi visi mīl savu karali, viņiem ir ļoti labi un šausmīgs čils.
viņiem arī pārtikas cenu kāpums vēl nav tik liels, jo diezgan labi dzīvo uz saviem resursiem.