austra mainās uz augšu. jau nedēļas trīs man patīk kārtīga māja. bet nevis kā parasti - no virspuses un redzamās daļas, bet arī nostūri - tikai tādi, kur pati knapi ieskatos. vakar kārtoju aiz/skapi (trīs kvadrātmetrus lielu platību aiz skapja, kur stāv.. nu.. VISS), bez žēlastības metu laukā drēbes un kurpes (kas ir tik netipiski, jo man glabājas pat saplīsušas kedas, ar kurām gāju uz vecu zemfiras koncertu, tā teikt - smeldzei). šodien manā pagalmā bomžiem prieki.
un vēl man ir kārtība zeķu atvilknē. zeķu atvilknē!

p.s. un, protams, šī dziesma, kas sirdī gandrīz tik veca kā pirmā smeldze un spēks. ko tik nevar atcerēties interneta dēļ!