es sapnī redzēju, ka es esmu demakova, bet joprojām biju es, un precējos ar itāli, kuru nemīlēju, bet viņš bija tik jauks, ka grūti bija atteikt, un pie altāra mani veda ervīns, bet ceremonijas laikā es slēpos aiz aizkariem kopā ar martu k. un reini s., viņi bija vienīgie, kas bija atnākuši, jo es atcerējos, ka esmu aizmirsusi uzaicināt savus draugus, viss bija labi, tikai sākās šausmīgs lietus un ervīns nemācēja pareizi turēt lietussargu, par valsti es nedomāju, jo mans itālis gribēja mani vest uz parīzi, bet es gribēju redzēt Unu ar dēlu Tedu kosmonautikas laukumā, kur marta mēģināja paslēpt dārgās kūkas kasti, uzdodot to par skaņu pulti, kaut kur virmoja revolūcija, tramvaji brauca pa gaisu kā amerikāņu kalniņi, es biju riktīgi nobijusies, līdz mans itālis pa daugavu man atbrauca pakaļ koka laivā, lai tomēr varētu mani vest uz parīzi.