vēl mani mulsina, cik ļoti bieži manus puikas Londonā un lidostās pirms / pēc dēvēja par meitenēm.
un tas tikai garo matu dēļ, viss pārējais ir puiciski puicisks - apģērbu krāsas, stils, pašu izturēšanās.

sestdien uzņēmām 18 bērnus (saskaitījām!) uz Ūpja astoņgadu ballīti. pēc pirmajām piecpadsmit minūtēm gribējās aiziet prom, tik skaļi tas bija.
bet vēlāk - tīri ok, pat nenoēda abas kūkas (iepriekšējā vakarā jutu, ka vajag divas kūkas, jo nu - daudzums, bērnu daudzums vājprātīgs!), māja palika vienā gabalā, pa vidu atnāca brīnišķīgs zinātnes šovs, aizdedzināja bērniem rokas ar nolūku un visādus citus brīnumus.

pēc ballītes nebija nekāda bardaka, novācām kūku galdu desmit minūtēs, nolikām bērnus gulēt un sagaidījām viesus arī sev, dzērām vinčuku un runājām par absurdo un skaisto.