man liekas, ka sestdienas ballīte bija tāda dzīves esence, kad Tu gribi piedzīvot visas dzīves reizē,
šmorēt no rīta, uzklāt galdu laukā, sagaidīt lietu, ievākties siltumnīcā, sagaidīt gāzienu, ievākties salonā, saņemt puķes, kopā ir 12 bērni, kas ir skaļi, bet pieaugušie arī ir skaļi, jo daudz, un tad pārvākties uz āru, jo saule, tad skraidīt turpu un šurpu, sarunas, atklāsmes, jaunumi, līdz ar tumsiņu uzkabināt diskotēku, pusvienos sagaidīt policiju un nodancoties vēl līdz pus3.

tādas 12 stundas, kurās notiek viss.