kemperdzīve bija izcila, lai arī tās vidū - kovidtesta dēļ - nomainījās maršruti, tika atmesti sansusī un iekštelpas vispār. laiks lutināja, peldējāmies, gājām garus gabalus, dzīvojam tādu skaistu latvijas vasaru.
un vakar bērni uzstādīja, šķiet, rekordu, noejot 8km taku pa kalniem un lejām ne-sū-dzo-ties! karstumā! malacīši.

dzīvošu kemperī vēl, kādā trešajā dienā jau piešāvāmies un bija patiešām ērti.

vēl es ik pa brīdim atceros, kā man viena kbt terapeita teica "Tevī iekšā ir daudz resursu", it īpaši - pēc tās vājprāta intensīvās Valmieras nedēļas sapakot ģimeni, dzīvot plecu pie pleca, kāju uz kājas kemperī, saslimt ar kovidu, saņemties un turpināt ceļot, un jautroties, un šodien atsākt strādāt ar visiem kovidtesta-pozitīviem bērniem mājās. ou, jes.
tur ir gan draivs, gan nogurums.