ar Vīni attiecības izveidojās strauji un maigi - tā ir saprotama, skaista un ērta pilsēta. dzīvojām centra maliņā, staigājām, gājām uz Praidu, dejojām Parādē, staigājām, dzērām kafiju, staigājām, ēdām kūkas, staigājām, aizgājām līdz pilij, ēdām šniceli, dzērām alu, bijām uz mākslas muzeju, bijām uz laikmetīgās mākslas muzeju, dzērām kafiju, ēdām ābolu strūdeli, skaisti pusdienojām, bijām uz operu.

Vīne ir tāds ideāls randiņš, tāds mazs no ikdienas atrauts vīkends, katram šādu izskrējienu!

// es tiešām aicinu, ielidojām piektdienas pašā vakarā, izlidojām pirmdienas pašā rītā. nav darbi jākavē, bet atpūta ir notikusi. Vīne, lai arī kafejnīcā par kafiju un kūku var īzī atstāt divdesmit eiro, tomēr ir ekonomiski izdevīga: lido Rainis, īres dzīvokļi salīdzinoši lēti un muzejos biļetes nav nekads traks.

(tas, ka trāpījām uz Praida parādi, bija tik lieliski, tik savādāku pilsētu parādoši, jūs iedomājaties - vienā dienā praids, otrā operā Seviljas Bārdzinis!)