vakar redzēju "Revolūciju" un tagad zinu, kura ir mana mīļākā latviešu filma.
drusku žēl, ka šaušanai un citām filmā lietotām vardarbības izpausmēm nāk līdzi kara sajūta, kas noteikti nav filmas idejā.

bet nu. brīnišķīgi. spēcīgs absurds un liela cilvēcība.

un vēl mēs vakar ieslīdējām uz vienu dzērienu Čē, tad aizgājām līdz 1983, un mājupceļā, protams, uz vienu maziņo Pilī.