ģimenes gulēšanas dinamikā ir parādījies izlecējs jeb jaunākais mostas kādu stundu pusotru pirms citiem. tas nav pārlieku agri (septiņi, pusastoņi), bet nu drusku pašūpo kopējo "visi izguļamies" sajūtu.
kamēr tas viss tik skaistos un gaišos rītos, sapratu, ka nav ko pukoties, jo parādās tik daudz brīva laika!
šorīt palasīju, sasūtīju grāmatvedībai trūkstošos dokumentus, izmazgāju trauku mašīnu, saliku veļasmašīnu, paskatījos pa logu, uztaisīju kafiju.
Tas varbūt nav daudz, bet tas ir mierā un klusumā, un harmonijā.

ietekmējos no sporta pils dārziem (tur visiem tik daudz vērtīgu un ēdamu lietu, gandrīz vispār nav ziedu!) un savā piedurvju dobē, kurā parasti jūnija sākumā veicu nomaiņu no tulpēm uz samtenēm, iestādīju vienu cukīni un vienu kabaci. rīgā, tātad. ēdamlietas!

tā.
pilsētas labākās terases? kur virmo dzīve?