paņēmām Boloņā vietējā tratorijā dienas piedāvājumu, pārēdāmies brīnumaini garšīgas lietas.
pašās beigās Āpsis paņem maizi, mērcē salātu pārpalikumos (balzamiko un eļļa) un tunča pārpalikumos (eļļa un sīpoli), un ņammīgi laimīgi ēd.
bāc, pa kuru laiku viņš kļuva par itāli?

vakar vakarā Boloņas ielās bija visi. visi. silts, plus24, visas terases gāž riņķī, pa galvenajām ielām špacierē draugi, ģimenes, studenti. viss čalo. pūļi nenormāli.
no sākuma nepatika, man likās - aij, dodiet man tukšo pasauli, to ekskluzīvo bez-tūristu pasauli! bet sapratu, ka šis ir vēl ekskluzīvāk. paši itāļi pārņem atpakaļ savu pilsētu, priecājas, dzīvo. pilnīga pirmspandēmija.
cik labi ir justies normāli.