kopš nosacīti siltā laika iestāšanās, savas ikdienas jogas veicu ārā. karmai tas nepalīdz, jo paralēli es nogalinu pa skudrai. kādu knisli.
bērni liek mani mierā, nāk mīļoties tikai tad, kad stāvu sarežģītās pozās uz vienas kājas.

kamēr mēs ar Āpsi diendusā, Ūpis no manas spilvenapakšas izmakšķerējis telefonu, no lidmašīnas režīma pieslēdzies wifi, nofilmējis desmit minūtes savas dzīves (un guļošu mani! nekad nebiju redzējusi, kā guļu, forši!), safočējis griestus, sūtījis kaut kādam numuram īsziņā ("es sūtīju tētim!"), lietojis waze un....
ieslēdzis autostāvvietas apmaksu Rīgā A zonā! uz 27 minūtēm! tā ir dzīva nauda!

(un šorīt, kad apdeitoju operētājsistēmu (jo tai covid aplikācijai vajadzēja - kā man besī, ka nevar uztaisīt visiem pieejamu, nē, jāapdeitojas!), telefons vairrākkārt aicināja uzlikt paroli un es tikai "nē nē nē". ak, gašreģis aifons)