ārsta dēļ esam uz trim dienām rīgā (šodien jau prom atkal, jeij), un tāds rīgas ritms ļoti prasa pēc pašrefleksijas, cibā ierakstīt, ar vīru vairāk parunāt, paanalizēt, uz šo mēnesi no malas paskatīties.

viena lieta ir šokējoša - cik ātri aug bērni. viens mēnesis projām un viņi ir stipri lielāki, gudrāki un pagriezušies savā attīstībā uz jauniem lielceļiem.
un kā man ir paveicies, ka viņi ir tādi draugi un sabiedrotie. un mīļukiņi.