vakar netīšām trāpīju uz cēsu koncertzāles piecgades koncertu,
lai ar netīrām baltajām konversenēm kājās sēdētu pašā labākajā zāles vietā starp visiem šitiem augstajiem zeltītajiem viesiem un klausītos čaikovska pirmo reiņa zariņa izpildījumā.

pie pirmajiem akordiem jau acis miklas, ak, es tomēr bez akadēmiskajiem koncertiem nespētu dzīvot.

vispār mēs braucām uz MALAS Brūža atklāšanu un es tikai varu nopūsties, cik ļoti skaisti cēsīs Mala saprot savu tiešo kroga apmeklētāju - blakus plašām telpām, skaistai letei, lielai deju zālei un feinām labierīcībām ir arī liels āra bērnu laukumiņš ar smilškasti un šūpolēm un šļūcamo.
vecākiem miers, bērniem prieks. un bērnu bija pulka.