piecu dienu laikā trīs bērnības milicijas koncerti, tas tiešām ir rekords.
Bibliotēkā ļoti aizķēra sirsniņu, par to jau rakstīju; Ādmiņu ielā bija vēl savādāka "vecā sajūta", bet tāds skolas salidojums - vakar Alepoijā.
lai gan nokavēju pusi koncerta (bērni nemiga tik ātri, cik gribētos), ielīdu pirmajās rindās, nekaunīgi dziedāju līdzi, un sajūsminājos par Jolantu. jo bija jāpaiet vairāk kā desmit gadiem, lai sadzirdētu, ka "Jolanta ir mana mistkaste, televizors un tualete" vietā īstenībā ir "... televizors un tablete".
katru dienu uzzināt ko jaunu!

gribētu Imantam Parādniekam piesviest labu ideju demogrāfijas celšanas kampaņai. neesmu kopīraits, nemāku smuki noformulēt, bet doma šāda:
"patīk iemigt? patīk laisties spilvenā un sajust, kā ķermenis kļūst smags un to sagaida miegs? kļūsti par māti un tu varēsi iemigt vairākas reizes naktī!"