vakardien notika jau astotais mans tradicionālais zsv gaidīšanas pasākums ar bumbuļu kāršanu eglē, izēšanos un un kādu 12 draugu satikšanos (un bērni!). un tās ir šausmas, cik maz var paspēt parunāties, un ka gandrīz nevar parunāties par būtisko. varbūt uz nākamo gadu jāapņemas biežāk tikties, braukt ciemos, piezvanīt.
vai mēs vēl vispār tā mākam?