stāvu, gaidu kolēģes mašīnu, man blakus nostājas kārtīga krievu babuļa - lielā kažokā, ap galvu aptīta bieza šalle, ģīmis sarkans un rokassomiņa karājas rokā.
mazliet iesmīkņāju, līdz ieraugu pati sevi - tieši tādu pašu.
tieši.

frizieru māka no nekā ievest sev vēlamajā sarunā ir unikāla. šodien atkal -
- šodien gan auksti! ā, runājot par bērniem, man ir trīs mazbērni. (un sākas stāsts)